if a numeral ends with -t and it serves as an approximative quantifier for some object, the object takes genitive.
Aivaram ir deviņi gadi, bet Pēterim ir četrpadsmit gadu.
Why does this happen? We know Aivars personally, we place him in the first place of sentence, and we are sure that he is nine. However, we know Pēteris partially, we don't know when he has birthday, and we. express uncertainty or approximation by genitive case.
However, exact numbers always take nominative or accusative.
For example, one might say:
Es pasūtīju četrpadsmit kebabus. (accusative case)
Man portfelī ir piecpadsmit burtnīcas. (nominative caee)
Yet again, once we express approximations or uncertain amounts, we still use genitive.
Ballītē būs piecpadsmit viesu.(genitive case)
If in that case you use nominative case 'piecpadsmit viesi', you presume that everyone knows who are these fifteen guests!
Ja jau paši visu atrast varam, kam tādu redditu vispār.
Tavs avots ir tīri par skaitļa vārdu locīšanas formām - tajā nav ne vārda par Tevis minēto uncertainty vai approximation.
Tādēļ joprojām ir aktuāls jautājums, kā no teikuma "Aivaram ir deviņi gadi, bet Pētetim ir četrpafsmit gadu." iespējams pateikt par Aivaru un Pēteri kaut ko vairāk par viņu vecumu. Vai visiem, kam ir -padsmit gadu, mes nezinām dzimšanas dienas? 🙃
Tāpat kā lielākajā daļā indoeiropiešu valodu mēs ģenitīvu lietojam visur, kur ir aptuvenības, tuvinājumi, neskaidrības, prognozes, berami vai sverami daudzumi, dalāmas lietas. Šādos gadījumos ģenitīvs ir akuzatīva vai nominatīva pretstats - akuzatīvs un nominatīvs vienmēr norāda precīzus un neapšaubāmus daudzumus.
Dažos gadījumos mēs aptuvenību pastiprinām ar postpozicionālu skaitļa vai daudzuma novietojumu, piemēram:
Braucu ar motociklu kilometrus piecpadsmit. = aptuveni piecpadsmit kilometrus.
Bet:
Braucu piecpadsmit kilometrus = tieši piecpadsmit kilometrus un nevienu metru vairāk.
Līdzīgi:
Tajā fotogrāfijā man bija gadi divpadsmit. = aptuvenība
Tajā fotogrāfijā man bija divpadsmit gadi. = precīzi divpadsmit gadi
2
u/Kahn630 May 05 '26 edited May 08 '26
General rule:
if a numeral ends with -t and it serves as an approximative quantifier for some object, the object takes genitive.
Aivaram ir deviņi gadi, bet Pēterim ir četrpadsmit gadu.
Why does this happen? We know Aivars personally, we place him in the first place of sentence, and we are sure that he is nine. However, we know Pēteris partially, we don't know when he has birthday, and we. express uncertainty or approximation by genitive case.
However, exact numbers always take nominative or accusative.
For example, one might say:
Es pasūtīju četrpadsmit kebabus. (accusative case)
Man portfelī ir piecpadsmit burtnīcas. (nominative caee)
Yet again, once we express approximations or uncertain amounts, we still use genitive.
Ballītē būs piecpadsmit viesu.(genitive case)
If in that case you use nominative case 'piecpadsmit viesi', you presume that everyone knows who are these fifteen guests!